Militārā aizsardzība

Dzimis 1895. gada 15. oktobrī Svitenē ar uzvārdu Bergmanis. Bataljona komandieris 13. Bauskas aizsargu pulkā. Dienējis 7. Siguldas kājnieku pulkā, sasniedzis kapteiņa pakāpi. Mainījis uzvārdu uz Kalnietis. Kritis kaujā pret vāciešiem 1941. gada jūlijā pie Stāmerienas. Lasīt vairāk

Dzimis 1897. gada 26. aprīlī Rundāles pagastā. 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulka praporščiks. Piešķirts Lāčplēša Kara ordenis (1920). Kritis, vadot ložmetēju, 1917. gada 21. augustā, apbedīts Rīgā, Brāļu kapos. Lasīt vairāk

Dzimis 1898. gada 13. jūnijā Rundāles pagastā. Pulkvežleitnants (1938). Būdams Zilupes robežapsardzības apgabala I rajona priekšnieks, iecelts par Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri (1929). Deportēts uz Krieviju 1941. gada 6. jūnijā. Lasīt vairāk

Dzimis 1893. gada 6. oktobrī Rundāles pagastā ar uzvārdu Križmanis. Par drosmi Ziemassvētku kaujās pie Ložmetējkalna, apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni. Paaugstināts par kapteini (1935). Dzīvojis Vācijā, Hamburgā, kur 1949. gada 18. novembrī miris. Lasīt vairāk

Dzimis 1897. gada 7. janvārī Budbergas pag. Mazpoņemunes muižā. Lāčplēša kara ordeņa kavalieris. 1919. gada 10. aprīlī sācis formēt partizānu vienību Bauskā. Ir neskaidras ziņas, ka īsi pēc Otrā pasaules kara Kraftu noslepkavoja vietējie Lietuvas komunisti. Lasīt vairāk

Dzimis 1890. gada 5. maijā Bauskas pagastā. 1920. gada martā paaugstināts par virsleitnantu. Iecelts par Bauskas pilsētas valdes locekli (1934). 13. Bauskas aizsargu pulka štāba rotas komandieris. Miris 1965. gada 5. jūnijā. Apbedīts Bauskas Vecajos kapos. Lasīt vairāk