Jānis Vasarietis
Selekcionārs
Vārds, uzvārds
Jānis Vasarietis
Dzīves dati
03.08.1922 - 27.05.2024
Ģimene
Pasaulē nācis kā Jānis Zommers, taču, glābjoties no padomju varas represijām, 1940. gadā ģimene pārgāja jaunā uzvārdā (Jāņa tēvs Fridrihs Zommers bija ievērojams Latvijas valsts darbinieks).
Izglītība
Beidzis Rīgas Valsts 2. ģimnāziju (1939). Pārvalda franču, krievu, vācu valodu.
Absolvējis LVU Ķīmijas fakultāti (1951).
Absolvējis LVU Ķīmijas fakultāti (1951).
Darbs
60. gados vienlaicīgi strādājis trīs Iecavas skolās - vidusskolā, internātskolā, vakarskolā par fizikas, ķīmijas un matemātikas skolotāju. Pēc nostrādātiem 25 gadiem skolās Rīgā, Saldū un Iecavā ar sievu pārcēlies uz Vecumniekiem.
Puķkopībā sācis ar gladiolām, tikai vēlāk - lilijām. Sākumā selekcionējis trompetlilijas, vēlāk - Āzijas lilijas. Vispopulārākā ir liliju šķirne "Saules meita". Jānis izveidojis pirmos "brašmark" hibrīdus. Vecumnieku novada ģerbonī redzami liliju ziedi. Tur nodzīvojis 27 gadus un to laikā jaunatklājis latviešiem dienlilijas, pirmais uzsācis to selekcionēšanu. Jāņa Vasarieša vārdā nosaukta viena no šķirnēm.
1989. gadā kopā ar Baltijas valstu liliju audzētājiem dibinājis organizāciju "Lilium Balticum". 2002. gadā pārcēlies uz Staburaga pagasta "Mintautiem". Kopā ar domubiedriem izveidojis pirmo dienliliju parku Latvijā, Daugavas krastā pie nogrimušā Staburaga.
Pēc paša uzskaites datiem radījis aptuveni 250 šķirnes, pasaules reģistra datos - 81. Virtuālajā "Nacionālās selekcijas slavas zālē” atrodamas 22 J.Vasarieša radītās šķirnes. Daudzu publikāciju autors, visvairāk - Ziemeļamerikas liliju audzētāju asociācijas (NALS) izdevumos.
Puķkopībā sācis ar gladiolām, tikai vēlāk - lilijām. Sākumā selekcionējis trompetlilijas, vēlāk - Āzijas lilijas. Vispopulārākā ir liliju šķirne "Saules meita". Jānis izveidojis pirmos "brašmark" hibrīdus. Vecumnieku novada ģerbonī redzami liliju ziedi. Tur nodzīvojis 27 gadus un to laikā jaunatklājis latviešiem dienlilijas, pirmais uzsācis to selekcionēšanu. Jāņa Vasarieša vārdā nosaukta viena no šķirnēm.
1989. gadā kopā ar Baltijas valstu liliju audzētājiem dibinājis organizāciju "Lilium Balticum". 2002. gadā pārcēlies uz Staburaga pagasta "Mintautiem". Kopā ar domubiedriem izveidojis pirmo dienliliju parku Latvijā, Daugavas krastā pie nogrimušā Staburaga.
Pēc paša uzskaites datiem radījis aptuveni 250 šķirnes, pasaules reģistra datos - 81. Virtuālajā "Nacionālās selekcijas slavas zālē” atrodamas 22 J.Vasarieša radītās šķirnes. Daudzu publikāciju autors, visvairāk - Ziemeļamerikas liliju audzētāju asociācijas (NALS) izdevumos.
Apbalvojumi
Piektās šķiras Triju Zvaigžņu ordenis (1999) un Goda Zīme "Par nopelniem" (2011). Staburaga pagasta Goda pilsonis.
Cita informācija
Otrā pasaules kara laikā iesaukts vācu armijā, dienesta vieta - Liepājas lidosta, Latviešu nakts bumbvedēju pulks (Grobiņas Aviācijas pulks). Kēnigsbergā kritis sarkanarmijas gūstā, izcietis sodu Rjazaņas apgabalā. 1946. gadā atgriezies Rīgā.
Izmantotie avoti
Zītara, Līga. Gaismas mirkļi. Rīga: So Vita, 2020, 307 lpp.
Svīre, Māra. Vasaras kalnā. Rīga: Zvaigzne ABC, 2015, 214 lpp.
Aizsaulē devies liliju selekcionārs Jānis Vasarietis. "Bauskas Dzīve" 31.05.2024.
